Automašīnu Audi vēsture


Automašīnas Audi ražo vācu kompānija, kura ir specializējusies vieglo automašīnu ražošanā. Tā ietilpst “Volkswagen” koncernā, galvenais ofiss atrodas Ingolštatē.

Kompāniju “Audi” 1909. gadā nodibināja Augusts Horhs. Tā saknes stiepjas no mūsdienās neeksistējošas, bet trešā Reiha laikā ļoti spožas firmas “Horch”. 1889. gadā talantīgais izgudrotājs Augusts Horhs Manheimā nodibināja firmu “Horhs un kompānija”, kura pēc četriem gadiem pārvācās uz Cvikavu. 1909. gadā viņš uzbūvēja jaunu, ne visai veiksmīgu sešu cilindru motoru, kurš gandrīz noveda firmu uz bankrota robežas un radīja iebildumus no kompanjonu puses, viņi nolēma izrēķināties ar neveiksmīgo izgudrotāju un padzīt to no pašam savas firmas. Bet Horhs turpat netālu nodibināja vēl vienu kompāniju, kurai, protams, atkal tika piešķirts viņa vārds “Horhs”. Viņa bijušie kompanjoni sajuta, ka jaunā firma viņiem ir liels konkurents un iesniedza Horhu tiesā, ar prasību izmainīt firmas nosaukumu. Pēc tiesas lēmuma, jaunais automašīnu ražošanas uzņēmums nedrīkstēja atstāt nosaukumu “Horhs” un Augusts Horhs vērsās pie iepriekšējā nosaukuma latīņu varianta – vārds horch, kurš vācu valodā nozīmē “paklausies”, kļuva par audi. Tā 1909. gadā radās slavenā tirdzniecības zīme un ne mazāk slavenā kompānija “Audi”.

Pirmā automašīna ar nosaukumu “Audi” tika izlaista 1910. gadā. Nākošajā gadā tai sekoja “Audi – B”. Trīs tādas automašīnas 1911. gada jūnijā Horhs pieteica sacensībām, kuras notika Austrijas Alpos un kuru trases garums bija 2500 kilometri.

1912. gadā parādījās vispopulārākais modelis – Audi – C. Šajā pašā gadā, tās tika pakļautas ļoti nopietnai pārbaudei Alpu sacensībās un tās ieguva samērā labus rezultātus, kopš tā laika C klases automašīnas sāka saukt par “Alpu iekarotājām”.

1920. gados firma Audi atradās uz bankrota sliekšņa, tai nācās apvienoties ar citu kompāniju.

1928. gadā kompāniju iegādājās vācu DKW un par Audi īpašnieku kļuva Jorgens Skafte Rasmussens.

1932. gadā ekonomiskā krīze lika vairākām vācu firmām izveidot koncernu Auto Union. Tajā ietilpa DKW, Wanderer un bijušās firmas konkurentes “Horhs” un “Audi”. Koncerns izlaida divus automašīnu modeļus, kurām bija priekšējā piedziņa un Wanderer dzinēji. Automašīnas pirka samērā labi, līdz Otrā Pasaules kara sākumam. Pēc Otrā Pasaules kara Audi un citas firmas – partneri, tika nacionalizētas un pārveidotas.

1949. gadā Auto Union tika reformēts, pateicoties firmas Mercedes – Benz akciju vairākumam.

1958. gadā Daimler – Benz AG iegādājas Auto Union akciju kontrolpaketi un pēc tam tās pārdeva Volkswagen. Pēc akciju kontrolpaketes pārejas pie Volkswagen sāka atkal lietot nosaukumu Audi. Drīz vien pēc šī notikuma tika izlaista jauna automašīna ar priekšējo piedziņu un jau 1968. gada beigās Audi atgriezās tirgū ar labu automašīnu sortimentu un lielisku automašīnu pārdošanas statistiku. Par automašīnas emblēmu joprojām tika saglabāti četri apļi, kuri simbolizēja četru kompāniju apvienošanos 1932. gadā.

Audi – 100”, kurš tirgū parādījās 1968. gadā kā arī slavenais “Audi Quattro”, atšķiras ar savu sportisko profilu un pilnpiedziņu, tās bija kaut kas jauns automašīnu ražošanas jomā Vācijā. Tieši modelis “Quattro”, kurš parādījās 1980. gadā, deva spēcīgu grūdienu automašīnu attīstības industrijā un atnesa firmai Audi un tās meitas uzņēmumam Volkswagen pasaules slavu.

1969. gadā koncernu Volkswagen nopirka Neckarsulmer Automobilwerke un tā nosaukums kļuva par Audi NSU Auto Union, bet 1985. gada vasarā firmas nosaukums atkal kļuva Audi AG.

Kopš 1970.gada Audi lielos daudzumos eksportēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet biežie ražošanas pārkāpumi noveda pie tā, ka eksports samazinājās.

Turpinājums nākamajā rakstā.